Intervija ar dziedātāju Elīnu Garanču. Mūzika brīžiem rada bailes

Pasaulslavenajam mecosoprānam Elīnai Garančai arī šovasar izdevies savā intensīvajā darba grafikā izbrīvēt laiku, lai Latvijas simtgades zīmē Elīna Garanča divreiz uzstāsies Dzintaru koncertzālē. Vispirms māksliniece kopā ar Vīnes filharmoniķiem un harismātisko venecuēliešu diriģentu Rafaelu Pajari muzicēs Rīgas festivāla noslēgumā 20. jūnijā, kurā atskaņos Gustava Mālera Rikerta dziesmas. Šī uzstāšanās iekļauta Latvijas simtgadei veltītajā koncertciklā Dzimuši Latvijā un slavenā orķestra un Elīnas Garančas turnejā, kas sāksies 16. jūnijā Vīnes Koncertnamā un vedīs arī uz Viļņu (19. jūnijā) un Tallinu (21. jūnijā).

Savukārt 9. jūlijā gaidāma dziedātājas atgriešanās Dzintaros nu jau ikgadējā koncertā, kurā viņa muzicē kopā ar saviem draugiem, spožiem skatuves kolēģiem. Šī būs jau trešā reize. Šoreiz – kopā ar krievu soprānu Olgu Peretjatko-Marioti un Latvijas publikai labi pazīstamo ukraiņu tenoru Dmitro Popovu. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents būs Elīnas Garančas dzīvesbiedrs diriģents Karels Marks Šišons.

Elīnas Garančas radošā darba kalendārs ir ļoti blīvs. Maijā viņa kopā ar tenoru Roberto Alanju, ar kuru savulaik dziedāts daudzās Karmenas izrādēs, uzstājās sešās Kamila Sensānsa operas Samsons un Dalila jauniestudējuma izrādēs Vīnes Valsts operā. Elīnai Garančai tā bija debija Dalilas lomā. Šo biblisko drāmu Elīna Garanča un Roberto Alanja 24. septembrī izdziedās jauniestudējumā Ņujorkas Metropolitēna operas sezonas atklāšanā ar seru Marku Elderu pie diriģenta pults. Šī izrāde būs serbu izcelsmes režisora, Tonija balvas laureāta Darko Tresņaka debija Metropolitēna operā. Ņujorkas iestudējumu varēs noskatīties tiešraidē Rīgas kinoteātrī Kino Citadele 20. oktobrī.

Jūnijā Elīna Garanča muzicēs ne tikai ar Vīnes filharmoniķiem – pirms dažām dienām viņa uzstājās Krakovā ar orķestri Sinfonia Cracovia un diriģentu Karelu Marku Šišonu, kā arī sniedza kamermūzikas koncertu Bordo operā. 30. jūnijā Elīna Garanča uzstāsies vērienīgā brīvdabas solokoncertā ar Luksemburgas filharmonijas orķestri. Jūlija sākumā viņas balss skanēs kopā ar Karelu Marku Šišonu iekoptajos festivālos Austrijas Alpos – Klasika zem zvaigznēm un Klasika Alpos.

Tā kā jau trešo vasaru aicini kolēģus uz Latviju, vai varam gaidīt, ka festivāls Elīna Garanča un draugi citu gadu jau pāraugs viena koncerta ietvarus?

To nevaru apgalvot, jo neesmu vienīgā, kas šo ideju un iespējamo attīstību virza, taču ir jauki apzināties, ka jau trešo gadu šādā veidā varu uzstāties Latvijā.

Kāpēc šoreiz izvēlējies tieši Olgu Peretjatko- Marioti un Dmitro Popovu? Esat jau tikušies uz vienas skatuves?

Esmu dziedājusi koncertā ar Olgu, bet ar Dmitro vēl neesam tikušies. Kopā ar Olgu mums bija skaists piedzīvojums, kad Parīzē pie Eifeļa torņa dziedājām pasaulē skaistāko operduetu – Ziedu duetu no Leo Deliba operas Lakmē. Kāpēc gan to neatkārtot arī Latvijā? Izvēle nav tikai mana, jo par koncerta organizēšanu atbild Jūlija Ločmele no kompānijas ArtForte. Viņai ir sava sistēma un atbildība publikas un atbalstītāju priekšā.

Programmas atslēga ir tavās vai Karela Marka Šišona rokās?

Šo programmu mēģinām veidot visi kopā. Ja pieaicinām jaunus dziedātājus, mums ir jāapmierina viņu repertuāra izvēle, jāņem vērā viņu balss nianses un iespējamie kopā dziedamie skaņdarbi, un tikai pēc tam es pieskaņojos un mēģinu atrast kaut ko, kas tam visam varētu piestāvēt. Galvenais repertuāra koordinators ir Karels, jo viņam ir nepārspējams talants veidot programmas ar kulmināciju.

Kā klājas jūsu abu iekoptajam festivālam Austrijas Alpos?

Paldies, brīnišķīgi. Šogad tas notiks jau vienpadsmito gadu pēc kārtas, un mums kļūst arvien grūtāk atrast jaunu repertuāru, lai gan – vai tad opermūzikas repertuāru vispār ir iespējams izsmelt?

Šā gada februārī kopā ar Karelu Marku Šišonu muzicējāt Karmenā Bavārijas Valsts operā, kuru reiz nosauci par Eiropas operteātri numur viens. Kas to paceļ virs pārējiem?

Minhenes operā vienmēr ir fantastisks dziedātāju sastāvs un diriģenti. Iestudējumu kvalitāte ir ļoti augsta, jo tos veido profesionāli, zinoši cilvēki, kuri arī inovācijas māk pasniegt profesionāli un kvalitatīvi. Man ir paredzēta atgriešanās Bavārijas Valsts operā ar Eboli lomu Dona Karlosa itāļu versijā. Pašlaik runājam arī par iespēju uzvest Samsonu un Dalilu.

Ar ko tevi aizrauj Dalilas loma? Ar ko tā izaicina vai biedē?

Samsons un Dalila ir viena no daudzajām ikoniskajām operām, kurai ir sava bagāža, kas tiek stiepta līdzi gribot negribot. Arī mūsdienās šajā daudzo reliģiju sajaukuma pasaulē, kurā katrs cīnās par savu dievu, ķerties klāt Bībeles stāstam ir liela uzdrīkstēšanās.

Gatavojot pirmizrādi Vīnes Valsts operā, mēs gribējām izstāstīt stāstu par diviem cilvēkiem, kuri satiekas, un katram ir savs uzdevums, kas ir jāizpilda, taču katram ir arī ilgošanās un vilkme pēc otra. Šī ir viena no vokāli viszemākajām partijām, kādas līdz šim esmu dziedājusi. Mani izaicina Dalila kā personāžs: man negribas viņu atainot tikai kā manipulētāju un valdzinātāju. Vēlos viņu atklāt arī kā mīlošu sievieti.

Kā juties, atgriežoties Vīnē, kur ilgu laiku bija tavas mājas?

Lieliski. Ļoti daudz pozitīvu atmiņu un sajūtu! Domāju, ka nākotnē atkal varētu aktīvāk darboties Vīnē.

Lūdzu, pastāsti par savām attiecībām ar Gustava Mālera mūziku, kuru Dzintaros interpretēsi 20. jūnijā ar Vīnes filharmoniķiem un venecuēliešu diriģentu Rafaelu Pajari. Mālers ir tavs komponists, tava pasaule?

Ar Māleru man ir līdzīgi kā ar Vāgneru. Ir brīži, kad esmu pilnīgā nirvānā un augstā lidojumā, bet dažreiz šīs krāsu un emociju pārpilnības kļūst par daudz. Dažkārt šķiet, ka Mālers tiešām ir ieskatījies nāvei acīs, tāpēc šī mūzika brīžiem rada bailes.

Turneja ar Vīnes filharmoniķiem sākās ar diviem koncertiem Vīnes Koncertnamā. Pēc kāda laika orķestris man jautāja, vai es varētu piekrist dažiem koncertiem arī ārpus Vīnes. Tā parādījās koncerts arī Latvijā. Par to biju ļoti priecīga! Šī būs mana pirmā sadarbība ar diriģentu Rafaelu Pajari.

Kas vispirms nāk prātā, domājot par Latvijas simtgadi?

Cik tas ir mazs skaitlis, salīdzinot ar milzu nācijām! Taču cik daudz esam paspējuši šajos simt gados – kaut vai cik daudz spilgtu, aktīvi darbojošos mākslinieku pasaulei esam devuši. Ļoti ceru, ka drīz tikpat spēcīgi beidzot varēsim lepoties ar pozitīvi attīstītu ekonomisko stāvokli Latvijā.

Театральный Фестиваль

Foto no galerijas

varshavsky.lv-2567