11. augustā
Dailes teātrī, Rīgā

12. augustā, Koncertu mājā Alexela, Tallinā

Muzikālā izrāde ORFEJS

Piedalās: Čulpana Hamatova un Aleksandrs Boldačovs (arfa)
Ar Josifa Brodska, Marinas Cvetajevas un Jurija Levitanska dzejas tekstu.

Neliela, spēcīga sieviete vienkārši piegrieztā melnā kleitā, ar lakonisku pusaudzes, meitenes, aktrises frizūru jau ne reizi ir runājusi dzeju, dziedājusi, spēlējusi prožektora gaismas starā vai kinokameras priekšā. Viena, degošu sirdi un milzīgām, kvēlojošām acīm. Tā svešumā, trimdā savus dzejoļus par mīlestību, pīlādžkoku, Dzimteni skaitīja Marina Cvetajeva, tā, neko nenožēlojot, “Olimpijā” dziedāja Edīte Piafa, tā Nino Rotas mūzikas pavadījumā asaru pilnām acīm smaidīja Džuljeta Mazīna.

Un tas viss atkārtojas atkal no jauna. Skatuve, sieviete, dzeja un gaismas stars. Izrāde kā monologs, izrāde kā dvēsele. Laikā, kad mierinājums rodams vien vārdu melodijā un mūzikas skaņās, ir tapusi izrāde “Orfejs”.
Iespējams, jūs neesat klausījušies poēzijas priekšlasījumus, vēl neesat dzirdējuši, kā dzeju skaita Čulpana Hamatova – aktrise, kura uz ekrāna jau bijusi gan Bella Ahmaduļina, gan Lara no “Doktora Živago” dzīvesstāsta. Tā pati, no Borisa Pasternaka romāna sniegotajām ainavām, kur nakts tumsā “uz galda svecei bija degt – degt bija svecei”. Tagad ir īstais brīdis no skatuves runāt dzejas pantos – par labo, kam nedrīkst izvirzīt nosacījumus, un brīvību, kura nepieciešama, par dzīvības un žēlsirdības vērtību, par mieru. Runāt un klausīties.

Šī dzeja un mūzika ir aktrises Čulpanas Hamatovas un mūziķa Aleksandra Boldačova sirds izvēle, tādēļ “Orfejs” kļūs par jūsu pavadoni ceļojumā uz lielās poēzijas un vistīrākās mākslas – mūzikas pasauli.

Čulpana Hamatova ir liela aktrise ar jūtīgu sirdi, savas paaudzes kamertonis, sabiedriskā darbiniece, labdarības fonda “Dāvini dzīvību” dibinātāja un tā dvēsele. Izrādē “Orfejs” Čulpana runās ar visiem, taču ikviens sadzirdēs sev svarīgo, galveno, nepieciešamo. Vieniem šī izrāde būs meditācija, citiem manifests, vēl kādam – grēksūdze. Bet būs arī skatītāji, kas sirdī līdzpaņems cerību uz labāku pasauli, kur vārdu un mūzikas harmonija ir svarīgāka par kaujām un cīņu, bet māksla stāv pāri visām robežām.