2020. gada 10.martā

Latvijas Nacionālajā operā

Borisa Eifmana vadītā Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskā baleta teātra izrāde KRIEVU HAMLETS

Dmitrija Šostakoviča Sanktpēterburgas Filharmonijas akadēmiskā simfoniskā orķestra pavadījumā

«Krievu Hamlets»: rūpīgi plānots brīnums
Borisa Eifmana balets
ar L. Bēthovena un G. Mālera mūziku
Dmitrija Šostakoviča Sanktpēterburgas Filharmonijas akadēmiskā simfoniskā orķestra pavadījumā
Diriģents: Nikolajs Aleksejevs
Mākslinieks: Vjačeslavs Okuņevs

Par šo pirms 20 gadiem radīto un daudzkārt iestudēto Borisa Eifmana baletu sajūsminājušies daudzu valstu skatītāji. Taču tikai Rīgas viesizrādēs notiks neticamais –tradicionālās fonogrammas vietā publika varēs baudīt dzīvo skaņu celiņu, ko izpildīs viens no pasaulē labākajiem klasiskās mūzikas kolektīviem – Dmitrija Šostakoviča Sanktpēterburgas Filharmonijas akadēmiskais simfoniskais orķestris. Izrādes diriģents būs izcilais Nikolajs Aleksejevs.

«Krievu Hamlets» pieredzējis vairākas reinkarnācijas. Baletu, kura galvenais varonis ir viens no visnoslēpumainākajiem un pretrunīgākajiem Krievijas vēstures personāžiem – imperators Pāvels I (precīzāk, jaunais caradēls Pāvels pirms kronēšanas), Boriss Eifmans radīja pēc Maskavas Lielā teātra pasūtījuma. Vairākus mēnešus pirms oficiālās pirmizrādes to nodejoja Varšavā – turklāt horeogrāfa Sanktpēterburgas trupas izpildījumā. Vēlāk Boriss Eifmans «Krievu Hamletu» uzveda uz dažādām skatuvēm – arī Vācijā, Somijā, Lietuvā –, un tomēr etalona versija pieder tieši Borisa Eifmana Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajam baleta teātrim. «The New York Times» par to rakstīja: «Nav jālasa baleta librets izrādes programmiņā, lai saprastu, kādas kaislības plosās uz skatuves. Eifmana radītie tēli un teātra fantāzijas ir elektrizētas enerģijas piesātinātas (tam par labu strādā arī Vjačeslava Okuņeva satriecošās dekorācijas) – ar tādām spējām nevar lepoties neviens cits horeogrāfs.»

Kaut arī iestudējuma liktenis bija ārkārtīgi veiksmīgs, 2012. gadā tas repertuāru pameta – lai pēc pieciem gadiem atgrieztos, par 95 procentiem pārstrādāts. Boriss Eifmans uzsver – šī nav vienkārši uzlabota 1999. gada «Krievu Hamleta» versija, šis ir absolūti patstāvīgs darbs: «Izrādēm piemīt spēja novecot, tā ir aksioma. To plastiskā valoda un skatuviskais tēls laika gaitā nenovēršami iegūst arhaiskus vaibstus. Tieši tāpēc, atkal uzvedot uz skatuves savus vecos baletus, es tos nerestaurēju, bet radu jaunas horeogrāfiskās versijas, kas būtu adekvātas mana teātra profesionālajām un tehniskajām iespējām mūsdienās. Jo kuram gan, ja ne autoram, būtu pirmreizējas tiesības iedvest slaveniem darbiem jaunu dzīvi?»

Vjačeslavs Okuņevs atdzimušajam «Krievu Hamletam» radījis jaunus kostīmus, pilnveidojis arī simboliski jēgpilnās baleta dekorācijas. Taču nemainīgs ir palicis sižeta audekls, un galvenais – Eifmana daiļradei raksturīgais skaistums, filozofija un psiholoģiskums, par ko viņa iestudējumus mīl pat tie, kurus baleta māksla tās klasiskajā izpratnē neinteresē.

Izrādes galvenajās lomās skatītāji redzēs Borisa Eifmana Baleta teātra trupas zvaigznes – starptautisko konkursu laureātus, balvu «Zelta Maska» un «Zelta Sofits» ieguvējus.