2019.gada 11.martā

Latvijas Nacionālajā operā

Igora Moisejeva vārdā nosauktā
Valsts akadēmiskā tautas deju ansambļa koncerts

Leģendārais Moisejeva ansamblis atgriežas Latvijā ar jaunu izcilu deju programmu.
11. martā Latvijas Nacionālajā operā varēsim skatīt argentīnietes Lauras Roatas iestudēto horeogrāfisko gleznu «Tango Del Plata» un moisejeviešu zelta klasiku – pasaules tautu dejas.

Pasaulē pirmais profesionālais tautas deju ansamblis, ko 1937. gadā nodibināja Igors Moisejevs, ir unikāls. Tam līdzvērtīgu nav joprojām. Ansambļa repertuārā ir vairāki simti sulīgu tēlu un spilgtu raksturu pilnu deju. Tā ir īstena stingrās skatuviskās formās ietvertas folkloras enciklopēdija, dzīva gadsimtu hronika, ko caurauž mīlestība, prieks, humors un pati dzīve – viss tas, kas vienmēr būs saprotams un dārgs jebkuram cilvēkam.
Vairāk nekā astoņdesmit gadu moisejevieši dāsni dalās savā mākslā visās pasaules malās. Sabiedriskās, politiskās un ekonomiskās kataklizmas viņus nebiedē un neskar. Pat «dzelzs priekškara» laikmetā šā ansambļa mākslinieki iekaroja valsti pēc valsts, uz jebkuras skatuves sarīkojot izpārdotus koncertus un savaldzinot jebkuras tautības publiku. 1945. gadā deju kolektīvs viesojās Somijā, 1954. gadā Ķīnā, 1955. gadā – Lielbritānijā, 1956. gadā Libānā, Ēģiptē un Sīrijā, 1958. gadā ASV, bet 1963. gadā devās tūrē par Dienvidamerikas valstīm.  Moisejeva trupas uzstāšanās veicināja starpvalstu sakarus augstākajā līmenī un ietekmēja pat modi – teiksim, pēc 1953. gada viesizrādēm Francijā šī slavenā modes noteicēju zeme aizrautīgi āva kājās «Kazačoka» zābaciņus, bet 1989. gada koncerti Apsolītajā zemē iesildīja Izraēlas un PSRS diplomātisko attiecību nodibināšanu… 

«Ansambļa dzīvē bija viens laimīgs apstāklis: kolektīvs ātri ieguva atzinību un gadu desmitiem nav zinājis, kas ir izgāšanās,» savulaik teicis Igors Moisejevs (1906.–2007.), izcils horeogrāfs un spīdošs dejotājs, kurš spēja izpildīt jebkuru partiju – kā vīriešu, tā sieviešu –, ko pats ar neizsīkstošu izdomu un iztēli bija radījis. Līdz pat šai dienai viņš ir Valsts akadēmiskā Lielā teātra visu laiku jaunākais baletmeistars (pirmais iestudējums tika iekļauts Lielā teātra repertuārā, kad tā autoram bija tikai 24 gadi) – un vienīgais deju trupas vadītājs, kurš šo amatu ieņēmis arī pēc savas 100 gadu jubilejas!
Moisejeva labākie numuri ir iegājuši vēsturē līdzās klasikas šedevriem – Mariusa Petipā «Ēnām» baletā «Bajadēra» vai Ļeva Ivanova sacerētajam Baltā gulbja cēlienam «Gulbju ezerā».  Tiem nav lemts novecot – šīs dejas stāv pāri laikam. Otra šīs pārsteidzošās deju trupas mūžīgās dzīves ķīla ir tās dalībnieku fantastiskā meistarība. Sākot no 1943. gada ansamblis pats audzina jaunos māksliniekus savā tautas deju skolā-studijā. Šobrīd kolektīvā strādā jau astotā moisejeviešu paaudze: 90 dejotāji un orķestris 32 mūziķu sastāvā.

Rīgas viesizrādē Igora Moisejeva vārdā nosauktais Valsts akadēmiskais tautas deju ansamblis dejos krievu, grieķu, spāņu, adigiešu, argentīniešu un ebreju dejas, kā arī savu jaundarbu – horeogrāfisko gleznu «Tango Del Plata», kurā izklāstīs tango vēsturi no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām. Pirmoreiz Latvijā būs skatāma arī ebreju deju svīta «Ģimenes prieki», īsta moisejeviešu repertuāra pērle.