2015. gada 3. un 4. martā

Maskavas A. Puškina teātris

Rīgā uz Dailes teātra skatuves piedāvās izrādes

„Figaro kāzas”

pirmizrādi Eiropā

Autors – Pjērs-Ogistēns Karons de Bomaršē
Režisors – Jevgeņijs Pisarevs
Scenogrāfija – Zinovijs Margoļins
Kostīmi – Leonīds Aleksejevs

Pulksteņmeistara Bomaršē komēdija „Figaro kāzas” trīs simtu gadu laikā guvusi milzīgus panākumus, pateicoties ideālai, teju pulksteņa precizitātes mehānismam, kompozīcijai, dinamikai un humoram, kas nav zaudējis savu aktualitāti.

Bet galvenais izrādes panākumu noslēpums atrodams galvenā varoņa raksturā: talantīgais Figaro cietis sakāvi visās savās sabiedriskajās un radošajās darbībās, taču viņš ir pilns cieņas, radoša spēka, dzīvesprieka un, pats galvenais, viņš ir iemīlējies. Tieši šīs mīlestības dēļ viņu piemeklē „neprātīga diena”, kuras laikā viņam nākas vīt intrigas, izgrozīties tiesā, atgūt zaudētos vecākus, izjust drauga nodevību un tūlītēju jaunās sievas neuzticību, tajā pašā laikā nezaudējot ticību ne mīlestībai, ne arī pašam sev...

Maskavas Puškina teātris, kā nosaukums līdz 1950.gadam bija Maskavas Kamerteātris, šogad svin savu simtgades jubileju. „Figaro kāzas” bija viena no pirmajām Kamerteātra izrādēm, kas tika iestudēta ar Mariusu Petipu un Alisi Koonenu galvenajās lomās. Pēc simts gadiem šī komēdija no jauna atgriežas uz Puškina teātra skatuves ar jauniem varoņiem – spīdošajiem duetiem Sergeju Lazarevu (Figaro) un Aleksandru Ursuļaku (Suzanna), Aleksandru Arsentjevu (Grāfs Almaviva) un Viktoriju Isakovu (Grāfiene).

Režisors Jevgeņijs Pisarevs apzināti nav pārnesis Bomaršē darbību mūsdienās – atstājot vēsturiskā garā stilizētus kostīmus un parūkas, sarežģītas arhitektoniskas dekorācijas un lugas klasisku tulkojumu. Tādā veidā viņš turpina Kamerteātra tradīcijas, kā galvenais mērķis bija darbības harmonija un skaistums. Izrādes centrā ir ne tikai Bomaršē komēdija, bet arī Mocarta opera, kas Bomaršē vodeviļas un farsa tonim dod smalkāku un maigāku skanējumu – tieši tādēļ izrādē izmantotas tēmas no Mocarta operas „Figaro kāzas” un Dž. Rosīni „Seviļas bārddziņa”, kuras īpaši izrādei ierakstījis komponists Igors Gorskis.

Darbojošās personas un izpildītāji:

GRĀFS ALMAVIVA – Aleksandrs Arsentjevs
GRĀFIENE – Viktorija Isakova
FIGARO – Sergejs Lazarevs
SUZANNA – Aleksandra Ursuļaka
MARSELĪNA – Irina Bjakova
ANTONIO – Aleksejs Rahmanovs
FANŠETA – Anna Begunova/Anastasija Miloslavska (Maskavas Mākslas teātra mācību studija)
KERUBĪNO – Sergejs Kudrjašovs/Ņikita Kaļiņins (Maskavas Mākslas teātra mācību studija)
BARTOLO – Oļegs Pišņenko
BAZĪLIO – Aleksandrs Matrosovs
DONS GUSMANS BRIDUAZONS – Sergejs Millers
DUBLMENS – Ivans Ļitviņenko
PEDRILJO – Nikolajs Kisļičenko
GARI – Anna Karmakova, Jevgeņijs Pļitkins
ZEMNIEKI, ZEMNIECES – Maskavas Mākslas teātra mācību studijas studenti

Teātra mākslinieciskā vadītāja Jevgeņija Pisareva izrāde ir patiesi dzirkstoša, draiskulīga, frivola, sprigana, spilgta un mērķtiecīga. Bet tā ir arī smalka (izrāde ilgst trīs stundas), pārdomāta un gudra. Krāšņie kostīmi neaizēno smalkās un savītās detaļas Aleksandra Arsentjeva (grāfs) un Viktorijas Isakovas (grāfiene) aktieru zīmējumā. Bet jautrais skatuves juceklis ar dekorāciju pieciem stāviem un pieciem pudiem mīlestības, alkainām intrigām, greizsirdību, slepeniem skūpstiem, vīriešu pārģērbšanos sieviešu drēbēs un tamlīdzīgām komiskām nerātnībām netraucē mūsdienu skatītājam sadzirdēt 1778. gadā sarakstītās Bomaršē lugas būtību.

Nē. Pisarevs ne par mata tiesu nav lugu padarījis mūsdienīgu, viņš šā vārda pilnā nozīmē iestudējis svinīgu kostīmu un karnevāla izrādi, paklausīgi sekojot senās lugas burtiem un garam. Bet tāda arī ir īstas klasikas maģija – tā vienmēr izskan mūsdienīgi un skarbi. Pat ja tā izskatās pēc jautras, neapgrūtinošas un vieglas, kā šampanieša burbuļi, ainaviskas izklaides.

Lenids Pavļučiks, „Trud”

Papildus informācija A. Puškina teātra vietnē http://www.teatrpushkin.ru/plays/zhenitba-figaro