Izpildītāji

Anna Jurjevna Ņetrebko, soprāns (Krievija)

Krievijas tautas māksliniece

Anna Ņetrebko apbur plašu skatītāju loku visā pasaulē, izraisot cieņu un apbrīnu operas žanra uzticīgākajos un prasīgākajos cienītājos. Viņas skaistā, no pirmajām notīm atpazīstamā tīrā un pilnskanīgā balss kopā ar viņas žilbinošo šarmu kritiķiem likusi atzīt viņu par „dziedātāju, kurai ir pilnīgi viss”.

Anna Ņetrebko ir viena no vadošajām Marijas teātra solistēm. Kopš triumfālās debijas Zalcburgas teātrī 2002. gadā Donas Annas lomā Mocarta operā „Dons Žuans”, Anna Ņetrebko uzstājusies teju uz visām pasaulē vadošajām operas skatuvēm, tostarp Metrapolitēna operā, Londonas Karaliskajā operā Konventgārdenā, Vīnes operā, Sanfrancisko operā, Parīzes Lielajā operā, Berlīnes Štatsoperā un Minhenes Bavārijas operā. Dziedātāja uzstājusies kopā ar vadošajiem pasaules diriģentiem, kā Džeimsu Livainu, Seidži Ozavu, Nikolausu Arnonkuru, Zubinu Metu, Donaldu Ranniklsu, Kolinu Devisu, Klaudio Abado un Valēriju Gergijevu. Viņas koncertu repertuārs aptver sevī vairākus gadu simtus, sākot no Baha Augstās mesas līdz Gustava Mālera simfonijām.

Par pasaules mūzikas industrijas „bībeli" uzskatītais amerikāņu žurnāls „Musical America” („Muzikālā Amerika”) 2008. gadā Annai Ņetrebko piešķīra titulu „Gada mūziķis”.

Anna Ņetrebko bijusi nominēta divām „Gammy” balvām (par kompaktdiskiem „Violetta” un „Russian Album”), saņēmusi prestižo Vācijas prēmiju „Bambi”, Lielbritānijas klasiskās mūzikas balvas „Classical BRIT Awards” kā „2007. gada dziedātāja” un „2008. gada sieviete mūzikā” un deviņas Vācijā piešķirtās prēmijas „Echo Klassik”, kā arī saņēmusi vairākas Sanktpēterburgas augstākās teātra prēmijas „Zelta sofite” (1999., 2005. un 2009. gadā) un virkni Viskrievijas un starptautisko konkursu un festivālu balvu, tostarp „Baltika”, „Casta Diva”, „Amadeus Awards”, apbalvojumu.

2005. gadā Ņetrebko saņēma Krievijas galveno Valsts prēmiju „par ieguldījumu Krievijas muzikālajā kultūrā”, bet 2008. gadā par Krievijas tautas mākslinieci.
Par vēl vienu viņas „21. gadsimta sākuma vadošās dīvas” statusa apliecinājumu kļuva Ņetrebko iekļaušana žurnāla „Time” 2007. gada simts ietekmīgāko cilvēku sarakstā, starp kuriem Anna Ņetrebenko kļuvusi vēsturē pirmā operas dziedātāja.

Anna Ņetrebko var lepoties ar visnotaļ plašu diskogrāfiju, kuru vidū ir soloalbumi, veseli operu ieraksti un DVD. Vācijā un Austrijā visi viņas albumi ieguvuši platīna ierakstu statusu.

Anna Ņetrebko piedalās dažādās labdarības programmās un akcijās gan Krievijā, gan ārvalstīs - projektā „SOS-KinderDorf”, kas darbojas 104 pasaules valstīs, projektā „Anna” (palīdzības programma Kaļiņingradas un Kaļiņingradas apgabala bērnu namiem) un starptautiskajā labdarības fondā „Rēriha mantojums”.

Skatītājus piesaista Ņetrebko talants un augstā profesionalitāte, bet skatītāji ne mazākā mērā ciena viņu par spēju uz skatuves būt īsta un apburoša sieviete.

„Ņetrebko balsij, tāpat kā Stradivari vijolei, ir vērtīgs tembrs. Viņa brīnišķīgi dzied, un vēl virtuozāk spēlē. Ņetrebko pilnīgi piepilda savu laikmetu. Viņa ir jauno laiku pasaule. Viņa ir pieejama kā Holivudas skaistule, un mīklaina kā dīva. Viņa spēlējas ar masu kultūru, tā kā ar kājiņu pārbaudītu okeāna ūdeni.... Ņetrebko ir parādība, kam mūsdienās nav neviena līdzīga.To savaldīt nav vienkārši arī viņai pašai. Viņa ir kā operas revolūcijas zīme un jaunā viļņa atnākšana bez bailēm un kompleksiem”.

Mihails Muginšteins „Kultura”.

Ervins Šrots, baritons (Urugvaja)

Urugvajas dziedātājs Ervins Šrots tiek dēvēts par „operas pasaules Marlonu Brando”. Pasaules slavu viņš iemantojis ar savu unikālo baritonu un titullomu Mocarta operā „Dons Žuans”. Eiropā un Amerikā Ervins Šrots ir atzīts kā savas paaudzes viens no harizmatiskākajiem un talantīgākajiem operas žanra māksliniekiem. 2007. gada beigās viņš Ņujorkā salaulājās ar Annu Ņetrebko, un 2008. gada 5. septembrī Vīnē pārim nāca pasaulē dēls Tjago Arua.

Pats Ervins Šrots dzimis 1972. gada 21. decembrī Urugvajas pilsētā Montevideo. 1998. gadā viņš uzvarēja starptautiskajā vokālo izpildītāju konkursā „Operalia”, kas veltīta Plasido Domingo un kas ir tik pat nozīmīgs kā Krievijas Čaikovska konkurss. Ervins Šrots galveno balvu saņēma ne tikai pēc žūrijas novērtējuma, bet arī pēc skatītāju balsojuma.

Pēc uzvaras konkursā sākās Ervina Šrota starptautiskā karjera - 2000. gadā Amerikas turneja: Ņujorkas Metropolitēnā operā un Losandželosas operā. 2001. gadā Verdi „Rekviēms” Madrides Karaliskajā teātrī. Tam seko Briseles teātris „La Monnaie”, kur Ervins Šrots dzied Antonio M. Papano diriģētajā operā „Lēdija Makbeta”.

Ar titullomu slavenajā operā „Dons Žuans”, kuru diriģēja Zubins Meta, Ervins Šrots uzstājies Vašingtonas operas teātrī, Turīnas teātrī „Teatro Regio”, un Florences teātrī „Maggio Musicale”. Kopā ar Antonio M. Papano viņš ar to pašu lomu uzstājies Londonas Karaliskajā operas teātrī un Losandželosā. 2009. gadā Ervins Šrots piedalījās „Karmenas” iestudējumā Milānas „La Scala”, atklājot prestižā operas nama sezonu.

Kā raksta kritiķi, E.Šrots ar savu balsi skatītāju sagrābj gūstā un viņa balss tembra spēks iekaro skatītāju dvēseles.

Klaudio Vandeli, diriģents (Itālija)

Itāļu diriģents Klaudio Vandeli dzimis Milānā 1967. gadā. Savā dzimtajā pilsētā viņš apguvis klarnetes un klavierspēli, pēc tam koncentrējoties uz klarnetes spēles pilnveidošanu un diriģēšanu. 19 gadu vecumā viņš kļuva par Milānas konservatorijas studentu orķestra vadītāju, bet no 1989. – 1996. gadam sadarbojās ar Vidusjūras jauniešu orķestri Francijā, sākotnēji kā asistents, bet vēlāk kā viesdiriģents. Ar šo orķestri viņš 1993.gadā ierakstīja savu debijas disku, Francijas televīzijā izpildot J. Ksenaka „Mozaīkas”, un tajā pašā gadā debitēja Itālijas festivālā „Roma-Europa” ar Ksenaka „Piazza Campidoglio”. Pēc šī notikuma Itālijas laikraksts “Corriere della Sera” sajūsmināts rakstīja „Bravissimo!”.

1999. gadā viņš piedalījās Verbjē festivāla (Šveice) orķestra veidošanā un līdz 2007. gadam bija Džeimsa Livaina asistents. Jau pirmā kolektīva uzstāšanās nesa panākumus.

Verbjē festivālā Klaudio Vandeli strādāja kopā ar pieaicinātiem daudziem slaveniem diriģentiem, tostarp M. Rostropoviču, J. Bašmetu, V. Gergijevu, J. Temirkanovu, J. Belohlaveku, H. Blomštedu, K. Fon Donhanji, Š. Dituā, D. Gati, N. Jervi, P. Jervi, K. Mazuru, Z. Metu, K. Nagano, E.-P. Salonenu, V. Savališu, M.Tilsonu-Tomasu.

K. Vandeli uzstājies pasaules lielākajās koncertzālēs, tostarp Berlīnes Filharmonijā, Amsterdamas „Concertgebouw”, Roterdamas “Doelen Hall”, Kannu “Palais des Festival”, Montekarlo “Prince Ranieri Palace” un citās.

Papildus Verbjē festivālam diriģents piedalījies arī Francijas festivālā „d'Aix-en-Provence”, Minskas Bašmeta festivālā, Soču festivālā, Belgradas „BeMus”, Eiropas Klasiskās mūzikas festivālā Rūrē (Vācija) un citos.

Kā viesdiriģents K. Vаndeli uzstājies ar Kanādas, Kipras, Ēģiptes, Francijas, Vācijas, Itālijas, Melnkalnes, Rumānijas, Serbijas, Šveices, Taizemes, Turcijas, ASV, Krievijas un Ukrainas orķestriem.

Teātra Festivāls

Foto no galerijas

Varshavskiy_I_-5608