Izpildītāji

DMITRIJS HVOROSTOVSKIS

Dmitrijs Aleksandrovičs Hvorostovskis (1962) - Krievijas tautas mākslinieks (1995), Krievijas Nopelniem bagātais mākslinieks (1990), KPFSR Valsts prēmijas laureāts muzikālās mākslas jomā (1991), Arodbiedrību prēmijas laureāts mākslinieciskās daiļrades jomā (1991).

Dmitrija Hvorostovska vārds visā pasaulē kļuva zināms 1989.gadā, kad viņš uzvarēja Kārdifā, Lielbritānijā notiekošajā televīzijas BBC konkursā „Pasaules dziedātājs”, iegūstot vienīgo balvu un titulu „Labākā balss”.

Hvorostovskis regulāri uzstājas pasaules vadošos operas teātros, ieskaitot Royal Opera House - Covent Garden (Londona), Bayerische Staatsope (Minhene), Staatsoper Unter den Linden (Berlīne), Teatro alla Scala (Milāna), Wiener Staatsoper (Vīne), Teatro Colon (Buenosairesa), Metropolitan Opera (Ņujorka), Chicago Lyric Opera, Marijas Operas un baleta teātri (Sanktpēterburga), Maskavas teātri „Jaunā opera”, Zalcburgas festivāla operas skatuvi un daudzus citus, kas atklājuši dziedātājā daudzpusīgu mākslinieku ar milzīgu dramatisko potenciālu, smalkām niansēm un psiholoģisku izteiksmi, kas ir retums uz Rietumvalstu skatuves.

Hvorostovskis izpildījis centrālās lomas krievu un ārzemju komponistus operā: Pētera Čaikovska „Jevgeņijs Oņegins” (Jevgeņijs Oņegins), "Pīķa dāma” (kņazs Jeļeckis), Nikolajs Rimskis-Korsakovs „Cara līgava” (Grjaznojs), Džuzepe Verdi „Traviata” (Alfrēds Žermons), „Trubadūrs” (De Luna), „Dons Karloss” (Rodrigo), „Rigoleto” (Rigoleto), „Simons Bokanegra”, Vinčenco Bellīni „Puritāņi” (Rikardo), Pjetro Maskanji „Zemnieka gods” (Alfio), Rudžjēro Leonkavallo ”Pajaci” (Silvio), Volfgangs Amadejs Mocarts „Figaro Kāzas (Grāfs), „Dons Žuans” (Dons Žuans un Leporello), Džoakīno Rosīni „Seviļas bārddzinis” (Figaro), Gaetāno Doniceti „Favorīte” (Alfonso), „Mīlas dzēriens” (Belkore), Šarls Guno „Fausts” (Valentīno).

1999. gada novembrī Kanādā Dmitrijs Hvorostovskis piedalījās filmā-operā „Dons Žuans” pēc V.A.Mocarta, tēlojot vienlaicīgi divas lomas - Dona Žuana un Leporello. Dziedātājs arī piedalās jaunos operas „Dons Žuans” iestudējumos Ženēvā, Sanfrancisko un Zalcburgas festivālā, kā arī G.Doniceti operas „Mīlas dzēriens” iestudējumā „Metropolitan Opera” (Ņujorka).

Laikā no 2001. gada decembra līdz 2002. gada martam Hvorostovskis izpildīja vadošās partijas Dž. Verdi operas „Dons Karloss” un S. Prokofjeva operas „Karš un miers” jaunajos uzvedumos (diriģents Valērijs Gergijevs, režisors A.Končalovskis).

Dziedātājs sadarbojies ar mūsdienu izcilākajiem diriģentiem, kuru vidū ir Bernards Haitinks, Klaudio Abado, Maikls Tilsons Tomass, Zubins Meta, Džeims Levains, Seidzi Odzava, Lorins Mazels, Valērijs Gergijevs, Jevgeņijs Kolobovs, Jurijs Temirkanovs, Vladimirs Fedosejevs un citi.

Dmitrijs Hvorostovskis regulāri koncertē kopā ar pasaules vadošajiem orķestriem - Ņujorkas filharmonijas orķestri, Sanfrancisko simfonisko orķestri, Roterdamas filharmonijas orķestri un citiem.

Pašlaik Dmitrijs Hvorostovskis aktīvi sadarbojas ar skaņu ierakstu kompāniju „Delos” (ASV).

2004. gada maijā Dmitrijs Hvorostovskis Maskavas Sarkanajā laukumā sniedza solokoncertu orķestra un kora pavadībā. Šī koncerta tiešraidi televīzijā vēroja skatītāji vairāk kā 25 valstīs. 2005. gadā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzaicinājuma Dmitrijs Hvorostovskis devās vēsturiskā koncertturnejā pa Krievijas pilsētām, kur simtiem tūkstošu skatītāju lielajai auditorijai izpildīja Otrā pasaules kara karavīru piemiņai veltītu programmu.

2008. gadā Dmitrijs Hvorostovskis tika nominēts „Grammy” balvai.

KRIEVIJAS
VALSTS AKADĒMISKAIS
KAMERORĶESTRIS

Krievijas Valsts akadēmiskais kamerorķestri (Maskavas kamerorķestri), kas pagājušajā gadā svinēja savu pusgadsimta jubileju, pamatoti dēvē par leģendāru.

Orķestri 1956. gadā izveidoja slavenais altists, vijolnieks un diriģents Rūdolfs Baršajs, un tas nekavējoties iekaroja skatītāju atzinību un simpātijas. Orķestrim Dmitrijs Šostakovičs veltījis savu 14.simfoniju, kā arī daudzi citi komponisti īpaši Maskavas kamerorķestrim rakstījuši savu mūziku.

Samērā īsā laikā orķestris kļuva par vienu no vispopulārākajiem un iemīļotākajiem kolektīviem ne tikai PSRS, bet arī ārvalstīs. No 1976.-1991. gadam orķestri pārmaiņus vadīja Igors Bezrodnijs, Viktors Tretjakovs, Andrejs Korsakovs, bet pēc tam orķestra vadītāja amatā stājās tā pašreizējais mākslinieciskais vadītājs, izcilais amerikāņu pianists un diriģents Konstantīns Orbeļans, kas orķestra vēsturē aizsāka jaunu starptautiskas atzinības periodu.

Mūsdienās „... dinamiskais Maskavas kamerorķestris” (kā to raksturoja „New York Times”) ir viens no pasaulē labākajiem muzikālajiem kolektīviem. Tā plašajā repertuārā iekļauti visu gadsimtu un stilu skaņdarbi. Kolektīva vieskoncertu ģeogrāfija aptver visas valstis un kontinentus - katru gadu orķestris sniedz aptuveni 90 koncertus, priecējot ar savu meistarību lielas auditorijas Maskavā, Sanktpēterburgā, citās Krievijas pilsētās un visā pasaulē. Orķestris ir izdevis ievērojamu kompaktdisku kolekciju (to ir vairāk par 40) ar visaptverošu repertuāru, sākot no senām ārijām un baroka laiku mūziku līdz mūsdienu Krievijas un ārzemju komponistu darbiem. Konstantīna Orbeļana vadībā orķestris ieguvis pagodinošo titulu „akadēmiskais”, papildinot ar to savu oficiālo nosaukumu.

„Brīnišķīgs ansamblis” - tā par orķestri raksta BBC. „Viņi skan kā viena, dievišķi skaisti dziedoša balss,” viņiem pievienojas žurnāls „Sensible Sound”. Ziņu dienests „Kopli” raksta, ka „mūsdienu orķestru vidū tam nav līdzīgu”.

„Konstantīns Orbeļans dzīvo divās lieliskās sabiedrībās, veicinot to harmonisku mijiedarbību, un attīstot labāko, kas ir katrā no tām.” („Fanfara”). „Orbeļanam piemīt visas zvaigznes kvalitātes, un viņa orķestris spēlē ar lielu entuziasmu un precizitāti,” žurnāls „Audio Critic” rakstīja pēc orķestra kompaktdisku sērijas izlaišanas studijā „Delos”. 2004. gada janvārī Orbeļanam piešķirts Krievijas Nopelniem bagātā mākslinieka tituls, kas iepriekš nevienam ārvalstu pilsonim nav ticis. Žurnāls „Opera News” Konstantīnu Orbeļanu dēvē par „diriģentu, par kuru dziedātājs var tikai sapņot”, jo viņš vokālo repertuāru diriģē ar „dziesmu pianista jūtīgumu”. Maestro Orbeļana vadītais orķestris var pamatoti lepoties ar daudziem priekšnesumiem un operu ierakstiem kopā ar izciliem vokālistiem - Evu Podlesu, Gaļinu Gorčakovoju, Roberto Alanji, Dmitriju Hvorostovski, Renē Flemingu.

Konstantīns Orbeļans dibinājis un ir neaizstājams mākslinieciskais vadītājs ikgadējam starptautiskajam kamermūzikas festivālam „Saktpēterburgas pilis” un koncertu sērijai „Muzikālie dārgumi Kremļa muzejos”. 2001. gada maijā Orbeļans tika apbalvots ar Elisa salas goda medaļu, kas tiek pasniegta imigrantiem vai imigrantu pēctečiem, kas devuši būtisku ieguldījumu ASV.

KONSTANTĪNS ORBEĻANS

Mākslinieciskais vadītājs un diriģents /ASV/

Konstantīns Orbeļans dzīvo divās lieliskās sabiedrībās, veicinot to harmonisku mijiedarbību, un attīstot labāko, kas ir katrā no tām.” („Fanfara”).

Krievijas kamerorķestra mākslinieciskā vadītāja unikālā pieredze sākās ar vēsturisku precedentu 1991.gadā, kad Orbeļans kļuva par pirmo ASV pilsoni, kas vada kādu Krievijas muzikālu kolektīvu. „Amerikānis Maskavā” slaveno Krievijas Valsts kamerorķestri ieveda jaunā starptautiskās atzinības ērā un kļuva slavens kā nenogurdināms starpnieks Krievijas un ASV kultūras apmaiņā. 2004. gada janvārī Orbeļanam tika piešķirts Krievijas nopelniem bagātā mākslinieka tituls, kas nekad iepriekš nevienam ārvalstu pilsonim nav ticis.

„Orbeļanam piemīt visas zvaigznes kvalitātes, un viņa orķestris spēlē ar lielu entuziasmu un precizitāti,” žurnāls „Audio Critic” rakstīja pēc orķestra kompaktdisku sērijas - gandrīz 30 albumu - izlaišanas studijā „Delos”.

Žurnāls „Opera News” Konstantīnu Orbeļanu dēvē par „diriģentu, par kuru dziedātājs var tikai sapņot”, jo viņš vokālo repertuāru diriģē ar „dziesmu pianista jūtīgumu”. Bez kamermūzikas maestro Orbeļana vadītais orķestris var pamatoti lepoties ar daudziem priekšnesumiem un operu ierakstiem kopā ar izciliem vokālistiem - Evu Podlesu, Gaļinu Gorčakovou, Roberto Alanju, Dmitriju Hvorostovski, Renē Flemingu.

Orbeļana piesātinātās radošās sadarbības ar Dmitriju Hvorostovski ir tapuši daudzi izcili projekti, kuru vidū ir koncerti ar kara laiku dziesmām Kremļa pilī 2003. un 2005. gadā, uzstāšanās Maskavas Sarkanajā laukumā 2004. gada maijā un koncerti Krievijas, ASV un Eiropas pilsētās. Šos koncertus Hvorostovskis un Orbeļans kopā ar Krievijas Valsts akadēmisko kamerorķestri ir ierakstījis studijā „Delos”. 2007. gadā Orbeļans un Hvorostovskis devās koncertturnejā ar programmu „Ar mīlestību no Krievijas”. 2004. gada janvārī Orbeļans diriģēja Dmitrija Hvorostovska koncertu kopā ar Sanktpēterburgas Akadēmisko simfonisko orķestri, sniedzot vēsturisko programmu Ļeņingradas blokādes varoņiem.

Pēdējo gadu laikā orķestris Konstantīna Orbeļana vadībā Amerikas ierakstu studijā „Delos” ierakstījis vairāk nekā 30 albumus ar kamermūzikas klasiku un mūsdienu krievu un ārzemju komponistu skaņdarbiem.

Konstantīns Orbeļans dzimis Sanfrancisko armēņu emigrantu ģimenē un jau 11 gadu vecumā debitēja kā pianists kopā Sanfrancisko Simfonisko orķestri. Pēc Ņujorkas Džuljardi konservatorijas pabeigšanas Konstantīns ar soloprogrammām koncertē visā pasaulē. No 1980.-1990. gadam viņš sniedza aptuveni 750 koncertus, to skaitā ar Bostonas, Detroitas, Sanfrancisko un Sanktpēterburgas simfoniskajiem orķestriem, kā arī ar Maskavas Filharmonijas simfonisko orķestri, Skotijas Nacionālo orķestri, PSRS Valsts akadēmisko simfonisko orķestri, orķestri „Maskavas virtuozi” un daudziem citiem. Viņa ieraksts ar Arama Hačarurjana klavierkoncertu tika atzīts par Lielbritānijas „Gada labāko ierakstu”.

Konstantīns Orbeļans dibinājis un ir neaizstājams mākslinieciskais vadītājs ikgadējam starptautiskajam kamermūzikas festivālam „Saktpēterburgas pilis” un koncertu sērijai „Muzikālie dārgumi Kremļa muzejos”. 2001. gada maijā Orbeļans tika apbalvots ar Elisa salas goda medaļu, kas tiek pasniegta imigrantiem vai imigrantu pēctečiem, kas devuši būtisku ieguldījumu ASV.

Krievijas Valsts muzikālā teleradiocentra
Akadēmiskais Lielais koris
KORDZIEDĀŠANAS MEISTARI

Mākslinieciskais vadītājs - Krievijas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, profesors

Ļevs Kontorovičs

Lielais koris izveidots 1928. gadā. Tā pirmais mākslinieciskais vadītājs bija izcilais kora mākslas meistars Aleksandrs Svešņikovs.

2005. gadā par māksliniecisko vadītāju tika uzaicināts Krievijas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, Maskavas konservatorijas profesors Ļevs Kontorovičs.

Kora repertuārs ir ārkārtīgi plašs un apjomīgs. Tajā ietilpst vairāk nekā 5000 skaņdarbu, tostarp krievu un aizrobežu komponistu operas, oratorijas, kantātes, a cappella sacerējumi, tautasdziesmas, garīgā mūzika.

Ar Lielo kori sadarbojušies un turpina sadarboties tādi izcili mūziķi kā A. Golovanovs, A. Hauks, S. Rihters, J. Svetlanovs, G. Roždestvenskis, D. Kitajenko, J. Obrazcova, V. Fedosejevs, I. Arhipova, J. Ņesterenko, Z. Sotkilava, N. Geda, M. Pļetņovs, M. Rostropovičs, V. Matorins, T. Kurentzis un daudzi citi.

Akadēmiskā Lielā kora skaņu ieraksti guvuši atzinību ne tikai Krievijā, bet arī aiz tās robežām: tie apbalvoti ar Grand Prix skaņuplašu ierakstu konkursā Parīzē un ar Zelta medaļu Valensijā (Spānija).